Ezera sonāte

Tur nav nekā, vien mierīgs ezers

Starp zilām kalnu grēdām guļ

Un agros rītos meža putni

To klusām spārnu vēdām kuļ

Deg skumja saule kalna galā

Un brīnumzilas debesis

Bet pusnaktīs to nāk un sargā

Līdz rīta gaismai mēnesis

Tur nav nekā, vien balta migla

Kā karogs tā tik viegli plīv'

Un sajust var, kā ezers elpo

Tā itin kā tas būtu dzīvs.

Tur nav nekā, vien mierīgs ezers

Zem ūdens kaut kas spoži mirdz

Tur šonakt dziļi, dziļi dzelmē

Raud nogrimusi tava sirds

Tur nav nekā, vien balta migla

Kā karogs tā tik viegli plīv'

Un sajust var, kā ezers elpo

Tā itin kā tas būtu dzīvs

Tur nav nekā, vien balta migla

Kā karogs tā tik viegli plīv'

Un sajust var, kā ezers elpo

Tā itin kā tas būtu dzīvs