Sadziedami

Laikā manim mātes kurpes,

Laikā mātes villainīt';

Tik vien laika vēl nebija

Sēsties tautu kamanās.

Nepļauš' miežus rasiņā,

Gan ir laika saulītē;

Neieš' jauna tautiņās,

Gan ir laika mūžiņā.

Sadziedami mēs, māsiņas,

Kamēr vienā vietiņā;

Kas to zina citu gadu,

Kur mēs kura līgosim.

Ej, māsiņa, kad iedama,

Pavasari vien neej,

Pavasari tautu dēls

Viršu ziedu alu tais'.

Es nebiju uzaugusi,

Ne prātā ņēmusies,

Jau tautiņas naudu bēra

Pāri manu augumiņ'.

Sadziedami mēs, māsiņas,

Kamēr vienā vietiņā;

Kas to zina citu gadu,

Kur mēs kura līgosim.

Sadziedami mēs, māsiņas,

Kamēr vienā vietiņā;

Kas to zina citu gadu,

Kur mēs kura līgosim.